Bērnībā es negribēju būt aktrise, es tikai gribēju būt Džūlija… Džūlija Lamberte! Vecmāmiņa man teica, ka, lai kļūtu par Džūliju, esot ilgi jādzīvo un daudz jāmācās! Un tad es par to aizmirsu… līdz 20 gadus vēlāk attapos studējam teātri Londonā, Džūlijas pilsētā….
Šī gada sākumā, domājot par to, kas tad īsti ir dzīve, kas ir īsts un, kas pa jokam… vai tomēr mēs visi tikai spēlējam teātri, nejauši attapos rakstot ziņu Ingmārs Čaklais. Man bija vajadzīgs teātris, man bija vajadzīgi latvieši un viss, kas no tā izriet. Nē, es negribēju būt aktrise. Es tikai gribēju būt latviešu teātra tuvumā, gribēju palīdzēt, gribēju dalīties savās zināšanās. Ingmāram uzreiz teicu, ka uz skatuvi skatos tikai no skatītāju rindām, bet viņam vajadzēja aktierus un viņš teica, ka šī varētu būt iespēja iemācīties ko jaunu, pārvarēt sevi, pilnveidot sevi. Un es ļāvos…. Ak, kāda gan muļķe es biju… Kāds naivums manā vecumā! Vai tiešām es negribēju? Bet, kas tad patiesībā bija Džūlija pati?
Un tagad… tagad tas viss ir tik dziļi, tik dziļi, ka sirds vai pušu plīst. Es nezināju vairs, ka tā var arī būt…
PLATS SOLIS 2023 vilināja un es devos pat īsti neapzinoties uz ko. Ak, mīļie, labie, burvīgie! Šis pasākums bija kā iemīlēšanās! Ne ēst, ne dzert, ne gulēt vairs es spēju, tikai domāt par to, ka nedomāju es par to! Kā slima, kā apmāta! Emocijas un sajūtas gāzās par mani, cilvēki, izrādes, piedzīvojumi, joki un asaras. Un pāri visam, mēs-latvieši! Tik talantīgi, tik mīloši, tik unikāli! Jūs visi man pietrūkāt vēl pirms mūsu tikšanās!
Es vēlos pateikt, varbūt pat vārdos neizsakāmu, paldies jums visiem par šo pasākumu, par šo būšanu kopā, par nedalītu mīlestību pret teātri un tiem, kas tajā aug un dzīvo!
Īpaši sirsnīgs paldies Ingmāram Čaklajam par viņa spēju izvilināt no aktieriem to visu būtiskāko, to visu skaistāko un apslēptāko! Paldies par talantu radīt izrādes, kas vienaldzīgu neatstāj. Paldies par Tavu pacietību, sarkasma devu un neatlaidību!
Mīļš paldies arī Dace Ca par nepārtraukto atbalstu un visiem maniem mīļajiem no Londonas teātris Trepes un Birmingemas Mazais teātris / Birmingham Little Theatre, kā arī visiem, visiem pārējiem dalībniekiem, visiem, kas organizēja un vadīja šo pasākumu, visiem ekspertiem un draugu žūrijai, katram kuru sastapu šī piedzīvojuma laikā! Jūs esat tieši tik neatkārtojami un unikāli kā katra izrāde ko spēlējam, kā katrs uznāciens uz skatuves, divu vienādu nav!
Es atvados, joprojām visus mīlu un tieši tāpēc šīs nav mūsu kāzas!
Bučāāā!
P.S. Līdz Džūlijai man vēl tālu, un Kalniņa vietā arī jau jāmeklē kāds cits, bet es tagad zinu, kur es eju un kāpēc!
Comentários